Lēmumu studēt farmāciju Kristaps pieņēma, mācoties vidusskolas pēdējā klasē:
“Mani interesēja ģeogrāfija, bioloģija, ķīmija – kaut šai priekšmetā negāja viegli, zināju, ka man tas patīk. Augstskolā ķīmiju apguvu aizvien labāk un tā sāka padoties.”
Aptiekā aizvadīti pieci darba gadi – pirmie divi, studējot un strādājot par farmaceita palīgu, nākamie trīs – jau kā pilntiesīgam farmaceitam.
“Sākumposmā man bija lieliska prakses vadītāja. Viņai esmu pateicīgs par to, ka tik labi apguvu darba pamatus.” Tieši tur sāka veidoties viņa profesionālās iemaņas un rūpīga attieksme pret aptiekas klientiem. Tagad jau krietnu laiku Kristaps strādā citā lieliskā savstarpēji atbalstošu “Mēness aptiekas” kolēģu komandā.
“Farmaceitam ir jābūt empātiskam, jāsajūt klienta iekšējais pārdzīvojums, tas palīdz veidot labu kontaktu un tādā atmosfērā ikviens jūtas nepiespiesti, spēj izklāstīt savu veselības problēmu un vajadzības. Tas dod iespēju dziļākai sarunai, kas cilvēkam var būt ļoti noderīga."
Lai gan farmaceita diploms var pavērt dažādas karjeras attīstības iespējas, Kristaps nekad nav apsvēris domu strādāt, piemēram, zāļu ražotnē. “Uzreiz zināju, ka strādāšu aptiekā – vēlējos būt līdzās cilvēkiem, palīdzēt, rūpēties, izskaidrot, atrisināt."
Daudzās nozarēs strauji ienāk mākslīgais intelekts, un medicīna nav izņēmums. Kristaps atzīst mākslīgā intelekta lomu farmācijā un labprāt izmantotu tā sniegtās priekšrocības un palīdzību darbā, taču viņš ir pārliecināts, ka nekas nevar aizstāt cilvēcisko saskarsmi.
Kāds, iespējams, domā, ka farmaceits var būt tikai aptiekas darbinieks, kurš dienu no dienas izsniedz zāles, taču šī ir daudzšķautņaina specialitāte ar plašām nākotnes perspektīvām.
Teksts: Zanda Jankevica
Foto: Kristaps Mednis
